Valdība ir lēmusi rīkoties, lai apturētu straujo degvielas cenu kāpumu, kas pēdējā laikā satraucis daudzus autovadītājus. Galvenais mērķis ir panākt, lai dīzeļdegviela kļūtu lētāka, tādējādi mazinot triecienu iedzīvotāju maciņiem un uzņēmumu izdevumiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa uzsver, ka šis ir pirmais solis, lai stabilizētu situāciju tirgū. Vienlaikus iedzīvotāji tiek aicināti izvērtēt savus ikdienas pārvietošanās paradumus, kur tas iespējams, dodot priekšroku sabiedriskajam transportam.
Dīzeļdegvielas cenas samazinājums par gandrīz 9 centiem
Valdība ir vienojusies uz laiku samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Ja Saeima šo ieceri apstiprinās, dīzeļdegvielas cena varētu sarukt par aptuveni 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šāds lēmums pieņemts tieši dīzeļdegvielai, jo tā Latvijā ir vispieprasītākā – to izmanto aptuveni 85% transportlīdzekļu. Turklāt tieši šis degvielas veids pēdējo mēnešu laikā piedzīvojis visstraujāko cenu lēcienu, dažviet sasniedzot pat 2 eiro robežu par litru.
Plānots, ka samazinātā likme stāsies spēkā no šī gada 1. aprīļa un būs spēkā līdz pat jūnija beigām. Tas nozīmē, ka uz trim mēnešiem autovadītājiem būs jūtams atspaids. Pēc šī samazinājuma dīzeļdegviela Latvijā varētu kļūt par lētāko visā Baltijā, kas ir svarīgi ne tikai iedzīvotājiem, bet arī kravu pārvadātājiem un lauksaimniekiem.
Atbalsts lauksaimniekiem un situācijas uzraudzība
Īpašas rūpes tiek veltītas arī lauksaimniecības nozarei. Valdību veidojošās partijas vienojušās, ka marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauku darbos, nodoklis tiks samazināts vēl vairāk. Tas lauksaimniekiem ļaus ietaupīt aptuveni 5,9 centus par katru litru. Arī šis atbalsts būs spēkā tajā pašā laika posmā – no aprīļa līdz jūnijam, kas sakrīt ar intensīvāko pavasara darbu laiku uz lauka.
Daudzi interesējas, vai līdzīgs samazinājums gaidāms arī benzīnam. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka pašlaik situācija tiek rūpīgi uzraudzīta. Ja benzīna cenas sāks kāpt tikpat nekontrolēti un radīs draudus ekonomikai, valdība varētu vērtēt iespēju samazināt nodokli arī šim degvielas veidam. Pašlaik galvenais uzsvars ir uz dīzeļdegvielu, jo tai ir vislielākā ietekme uz kopējo preču un pakalpojumu dārdzību.
Kāpēc cenas aug un ko gaidīt nākotnē?
Cenu lēcienu pasaulē izraisījuši nemieri un piegāžu traucējumi, kas saistīti ar starptautiskiem konfliktiem naftas ieguves reģionos. Kopš februāra beigām dīzeļdegvielas cena Latvijā ir augusi par aptuveni 30%. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis skaidro, ka cenas virs 2 eiro litrā rada milzīgu spiedienu uz valsts ekonomiku. Ja cena sasniegtu 2,5 eiro, tas varētu novest pie nopietnas ekonomiskās lejupslīdes, tādēļ mērķis ir noturēt cenu līmeni ap 1,8 līdz 1,9 eiro robežās.
Ekonomikas ministrija turpmāk reizi divās nedēļās ziņos valdībai par to, kas notiek degvielas tirgū. Tas ļaus operatīvi reaģēt, ja situācija pēkšņi pasliktināsies. Labā ziņa ir tā, ka naftas cenas biržā pamazām sāk kristies, un tam vajadzētu drīzumā atspoguļoties arī cenrāžos degvielas uzpildes stacijās.
Baltijas valstu sadarbība un budžeta ietekme
Latvija šajā situācijā nav viena – arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija meklē risinājumus, lai pasargātu savus iedzīvotājus no cenu šoka. Igaunija pat nolēmusi atteikties no iepriekš plānotā nodokļu paaugstinājuma, bet Lietuva apsver līdzīgus soļus kā Latvija. Kopīga rīcība palīdz saglabāt stabilitāti visā reģionā.
No valsts budžeta viedokļa šis nodokļa samazinājums tiek saukts par “neitrālu”. Lai gan valsts saņems mazāk naudas no akcīzes nodokļa, dārgākas degvielas dēļ pieaug ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tādējādi valsts var atļauties palīdzēt iedzīvotājiem, neradot caurumus kopējā kasē. Bez šādas iejaukšanās Latvijas ekonomika katru mēnesi varētu zaudēt līdz pat 50 miljoniem eiro lielu pirktspēju.
